Projekta apraksts

Latvijas Valsts vēstures arhīva projekta Raduraksti pamatmērķis ir paplašināt dokumentārā mantojuma pieejamību, lai paplašinātu iedzīvotāju identitātes un dzimtu vēstures pētniecības iespējas, kā arī lai nodrošinātu dokumentu oriģinālu saglabāšanu, izveidojot mūsdienām atbilstošu dokumentu drošības un izmantošanas fondu.

Šī projekta ideja radās 2005. gadā, iepazīstoties ar virtuālo arhīvu „Saaga”, ko bija izveidojis Igaunijas Nacionālais arhīvs un kurā bija iekļautas evaņģēliski luterisko un pareizticīgo draudžu baznīcu grāmatas, kā arī citi dokumenti, kas noderīgi ģimenes (dzimtas) vēstures izpētei.

Virtuālajā arhīvā pieejamas Latvijas evaņģēliski luterisko, Romas katoļu, pareizticīgo, reformātu, uniātu, baptistu, vecticībnieku draudžu un rabinātu metriku grāmatas, dvēseļu revīziju saraksti un 1. Viskrievijas tautas skaitīšanas 1897. gadā Kurzemes un Vidzemes guberņā, un Vitebskas guberņas Latvijas daļā materiāli, sākta Rīgas mājas grāmatu (1854–1918) ievietošana.

Paredzēts ievietot arī citas dokumentu grupas.

Projekta realizācijas rezultātā visiem interesentiem būs iespēja veikt savas dzimtas vēstures izpēti jebkur, kur pieejams internets.

Digitalizētie dokumenti ir:

dzimušo un kristīto reģistri
Tajos norādīts
  • bērna vārds un uzvārds, dzimšanas datums, laiks un vieta
  • bērna vecāku vārdi un uzvārds, konfesija, sociālais stāvoklis vai nodarbošanās (dažreiz arī piederības vieta)
  • vai bērns dzimis laulībā vai ārlaulībā
  • ziņas par krustvecākiem
  • tās personas vārds un uzvārds, kas bērnu kristījusi, un kristību vieta
saderināto, uzsaukto un laulāto reģistri
Tajos var atrast
  • saderināto, uzsaukto un laulāto vārdus un uzvārdus, vecumu, sociālo stāvokli un arodu, dzimšanas vietu un konfesiju, iepriekšējo ģimenes stāvokli, saderināšanās, uzsaukšanas un laulāšanas datumus
  • līgavaiņa un līgavas vecāku vārdus un uzvārdus, vai viņi dzīvi vai miruši, sociālo stāvokli un nodarbošanos
  • ziņas par garīdznieku, kas laulājis

laulāto hronoloģiskos reģistros
(tikai ev. lut. draudzēm) norādīti laulāto vārdi un uzvārdi, dažreiz – dzīvesvieta

mirušo reģistri
tajos norādīts mirušā vārds, uzvārds, dzimšanas vieta, vecums, ģimenes stāvoklis, miršanas datums un vieta, nāves cēlonis, apglabāšanas datums (dažreiz arī vieta),katoļu draudžu mirušo reģistros mēdz būt ziņas par palikušo atraitni un bērniem

iesvētīto (Konfirmanden) saraksti
(tikai ev. lut. draudzēm), tajos norādīts iesvētīto personu vārds un uzvārds, dzimšanas vieta un laiks, iesvētīšanas datums, vecāku vārds un uzvārds, sociālais stāvoklis un arods, piezīmes par iesvētītā zināšanām reliģijā.

Arhīvs glabā dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrus tikai par laiku līdz 1909. gadam. 1910.–1921. gada reģistri glabājas Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīvā Rīgā, A. Čaka ielā, 38a, Rīga LV-1011, tālr.: 67830682 , 67830684, fax 67830673, e-pasts: dzimts.dep@tm.gov.lv.

18.–19. gs. (dvēseļu) revīziju saraksti.
Vidzemes guberņā pirmoreiz revīzija notika 1782. gadā (Krievijas guberņās tā bija 4. revīzija), 5. revīzija – 1795., 6. revīzija – 1811., 7. revīzija – 1816., 8. revīzija – 1834., 9. revīzija – 1850., bet pēdējā, 10. revīzija – 1858. gadā.
Kurzemes guberņā pirmoreiz revīzija notika 1797. gadā (5. revīzija). Tā kā revīzijas rezultāti izrādījās nepietiekami kvalitatīvi nodokļu noteikšanai, šo revīziju Kurzemē atkārtoja vēl 1798. un 1803. gadā. 6. revīzija notika 1811., 7. revīzija – 1815./1816., 8. revīzija – 1834./1835., 9. revīzija – 1850., bet pēdējā, 10. revīzija – 1857./1858. gadā.
Revīziju starplaikos katru gadu uzskaitītas visas pienākušās un aizgājušās personas, norādot, kad, no kurienes/uz kurieni, uz kāda pamata persona pienākusi/aizgājusi, kāds bijis tās ģimenes numurs un vecums iepriekšējā revīzijā. 4. un 5. revīzijā uzskaitīti arī dižciltīgie, maģistrātu un pilsētu pārvalžu locekļi, skolotāji un baznīcas kalpotāji, kā arī mākslinieki un amatnieki. Vidzemes guberņas revīziju sarakstu papildinājumi – pārrakstīšanas un izmaiņu lapas – sastādītas līdz pat 1917. gadam, bet Kurzemes – līdz 1912. gadam.
Muižu revīziju dokumentos uzskaitītas gan privātajās un kroņa muižās, gan tām piederošajās saimnieciskajās struktūrās (pusmuižās, zemnieku saimniecībās, krogos, dzirnavās u.c.), gan mācītājmuižās dzīvojošās personas. 1811. gada revīzijā uzskaitīti tikai vīrieši, bet 1816. gada revīzija atkārtota 1826. gadā, kad Vidzemes zemnieki pirmoreiz reģistrēti ar uzvārdiem. Kurzemes zemnieki ar uzvārdiem reģistrēti tikai 1834. gada revīzijā, bet dažās muižās tikai 1850. gadā. Līdz tam zemnieku ģimenes uzskaitītas ar kārtas numuriem, katrai ģimenei piešķirts savs kārtas numurs, kas saglabāts arī pēc uzvārdu piešķiršanas. 9. un 10. revīzijā kārtas numuri mainīti, bet norādīts arī ģimenes numurs iepriekšējā revīzijā. Iedzīvotāji uzskaitīti divās lielās grupās – nodokļu maksātāji un rekrūšu devēji (Steuer- und Rekrutenpflichtige) un – tikai nodokļu maksātāji (Steuerpflichtige). Revīziju sarakstos norādīts arī katras uzskaitītās personas vecums revīzijas laikā un tās vecums iepriekšējā revīzijā. Tāpat norādīta ģimenes locekļu radniecība, vai bijuši saimnieki, kalpi, mežsargi u.tml.), vai persona revīziju starplaikā mirusi, piedzimusi, pārcelta vai pārgājusi uz citu saimniecību, muižu, guberņu, vai pienākusi no citas vietas, sodīta vai paņemta rekrūšos, dažreiz norādītas arī fiziskās nepilnības.
Pieejami arī Vidzemes un Kurzemes pilsētu: Rīgas, Slokas, Valkas, Cēsu, Valmieras, Limbažu, Bauskas, Grobiņas, Jaunjelgavas, Jelgavas, Jēkabpils, Kuldīgas, Liepājas, Piltenes, Tukuma un Ventspils revīziju saraksti un to papildinājumi.
Vidzemes pilsētu revīzijās iedzīvotāji uzskaitīti gan pēc dzīves vietas (pilsētu kvartāliem, priekšpilsētām u.tml.), gan pēc piederības konkrētai nodokļu maksātāju kategorijai: strādnieki, pilsoņi, amatnieki, tirgotāji, loči, stūrmaņi, karadienestam nepakļautās personas, mājkalpotāji, ebreji, zaldātu bērni, tirgotāji u.c. Šīs kategorijas uzskaitītas vairākās apakškategorijās: strādnieki-raskoļņiki, strādnieki-pilsoņu nodokļu maksātāji, pilsoņi-raskoļņiki, pilsoņi-kristītie ebreji u.tml.
Kurzemes pilsētu revīzijās iedzīvotāji lielākoties uzskaitīti pēc reliģiskās piederības – kristieši, ebreji, bet šo divu grupu ietvaros vēl sīkākās nodokļu maksātāju kategorijās.
No Latgales revīziju dokumentiem saglabājušās tikai dažas lietas: viena lieta – Rēzeknes apriņķa 1772. gada revīzijas saraksti, viena lieta – Ludzas apriņķa Ozupinas sādžas 1816. un 1834. gada, un Ozupinas privātmuižas 1850. un 1858. gada revīzijas saraksti, sešas lietas – Ludzas un Daugavpils apriņķa 1858. gada revīzijas saraksti.

Viskrievijas tautas skaitīšanas dokumenti
Viskrievijas tautas skaitīšana notika divos etapos: pirmajā (1896. gada decembrī–1897. gada janvārī) skaitītāji apstaigāja mājas un aizpildīja skaitīšanas veidlapas, otrajā etapā – 1897. gada 28. janvārī – visi skaitītāji vēlreiz apstaigāja mājas un izdarīja nepieciešamos labojumus. Pilsētās un laukos – muižās un gruntnieku saimniecībās – skaitīšanas veidlapas aizpildīja īpašnieki vai nomnieki, citos lauku īpašumos – īpaši skaitītāji.
Iedzīvotāju uzskaites vienība laukos bija saimniecība, bet pilsētā – dzīvoklis. Par katru saimniecību (dzīvokli) aizpildīja atsevišķu uzskaites lapu, kurā norādīja uzskaitīto personu uzvārdu, vārdu, tēva vārdu vai iesauku, dzimumu, radniecības pakāpi attiecībā pret saimes galvu, vecumu, ģimenes stāvokli, kārtu, ticību, dzimšanas vietu, piederības vietu, dzīves vietu, dzimto valodu, izglītību (vai prot lasīt, kur mācījies) un nodarbošanos (pamatnodarbošanās un blakus nodarbošanās), attiecības pret karaklausību, fiziskos trūkumus, vai uzskaites brīdī atradies konkrētajā dzīves vietā.
Vidzemes guberņas latviešu apdzīvotajā daļā un Kurzemes guberņā veidlapu iespiestie teksti ir krievu valodā ar tulkojumu latviešu un vācu valodā, Vitebskas guberņas veidlapu iespiestie teksti ir tikai krievu valodā. Veidlapas ir attiecīgi aizpildītas krievu, vācu vai latviešu valodā.

Arhīvā glabājas:
  • Vidzemes guberņas – Rīgas pilsētas, Rīgas apriņķa, Valmieras apriņķa
  • Kurzemes guberņas – Aizputes, Bauskas, Dobeles, Grobiņas, Ilūkstes, Jēkabpils apriņķa, Jelgavas pilsētas un apriņķa, Kuldīgas pilsētas un apriņķa, Liepājas pilsētas un apriņķa, Talsu apriņķa, Tukuma pilsētas un apriņķa un Ventspils apriņķa tautas skaitīšanas dokumenti
  • Vitebskas guberņas – Daugavpils pilsētas un apriņķa, Drisas apriņķa Piedrujas miesta un pagasta, Pustiņas miesta un pagasta un Suškovas pagasta, Ludzas pilsētas un apriņķa, Rēzeknes pilsētas un apriņķa tautas skaitīšanas lapas

Katra faila titullapā norādīts fonda nosaukums, fonda numurs, apraksta numurs, lietas numurs, dokumentu dati un lapu skaits.

Ziņas par fondu sastāvu un saturu var iegūt datu bāzē Nacionālā arhīva fonda centrālais reģistrs http://www.arhivi.gov.lv

No 2013. gada vietnē ir jauna sadaļa – datu bāze – Latvijas iedzīvotāju saraksts (1918–1940), kas izveidots tādu fondu pilnveidošanas rezultātā, kuros glabājas personu dokumenti. Sarakstā iekļautas personas, par kurām arhīvs lielākoties var sniegt šādas ziņas: dzimtais uzvārds (sievietēm), ģimenes stāvoklis, par laulību vai šķiršanos, ticību, nodarbošanos, nepilngadīgiem bērniem, adresi Latvijas teritorijā, kā arī pases fotogrāfijas kopiju.